Pēdējā svētdiena bija lietaina un ieplānotos cementēšanas darbus vajadzēja atlikt. Nācās ķerties klāt alus fasēšanai. Domāju katrs mājbrūvētājs zin, ka pie alus ir jāstrādā divas vienas. Pirmo dienu kad vāra. Otro dienu kad vajag safasēt. Abas dienas ir ko noņemties taču vārīšanas dienā darbs ir patīkams, tad fasēšanas dienā garlaicīgs un apnicīgs. Man saimniecībā ir četras raudzējamās mucas. Tā nu bija sagadījies, ka visas četras man bija savārītas un gaidīja savu kārtu uz izliešanu. Tāpat savu izmantošanas kārtu gaidīja pagrabā noputējušās pudeles un nesen iepirktie pāris kegi.
Nu ko – challenge accepted!
Kā jau parasti darbs nesākās no paša rīta un nesākās raiti. Vajadzēja divas stundas un divas garas rīta kafilas lai piepildītu pirmo pudeli un kaut kur ap pusdienas laiku tam maisam gals bija vaļā. Lai lietas virzās raitāk, pasaucu palīgā brāli. Es skaloju pudeles un beru iekšā pa tējkarotei cukura, brālis pilda pudeles. Drīz vien pirmā muca ir tukša un ir klāt nākamais izaicinājums – izmazgāt kegus. Diemžēl pašam saimniecībā augstspiediena mazgāšanas iirīce vēl nav ienākusues. Tāpēc nācās apzvanīt kaimiņus. Par laimi meklējumi bija veiksmīgi un drīz mazgāšana varēja sākties.
Traks aparāts kaimiņam! Žēl ka neiedomājos nobildēt. Tāds ievērojami padzīvojis agregāts uz riteņiem stipri atgādina strāvas ģeneratoru ar bendzīna dzinēju. Tikai ģeneratora vietā tas dzinējs griež sūkni. Tādas kārtīgas resnākas par maniem pirkstiem šļaukas un divām rokām turams mazgājamais stobrs ar rotējošu dīzi. Pēc kaimiņa vārdiem aparāts dod ārā 260 bar spiedienu un neuzmanīgi mazgājot ar to mašīnu varot laku noplēst. Katrā gadījumā labi ka tas stobrs bija paredzēts turēšanai ar divām rokām, jo turēt tiešām vajadzēja. Riktīgi nikns verķis un sākumā no tiem kegiem putas gāja pa gaisu kā trakas. Pļava putās un pats no galvas līdz kājām slapjš, bet drīz vien kegi tīri un spīdīgi un iekšā vairs nekādu putu – tikai tīrs ūdens. Labi ka sagadījās tikt pie tāda aparāta. Ar rokām es varētu līdz bezsamaņai mēģināt tos kegus tīrus dabūt un tāpat nesanāktu.
Atbraucu mājās, pārģērbos, paēdu un alus pildīšana varēja turpināties. Tā kā viena muca jau bija atbrīvota, to varēja izmantot kā pudeļojamo spaini. Man labāk patīk uzvārīt cukura sīrupu un sajaukt to ar nolieto no rauga alu atsevišķā tilpnē un tad pudeļot nevis bērt cukuru katrā pudelē.
Pie otrās mucas izliešanas iestājās kaut kāds besis un uznāca spēcīga vēlēšanās mest visu pie malas un atlikušās divas mucas pudeļot kādu citu dienu. Par laimi veseleis saprāts ņēma virsroku pār nogurumu un tomēr nolēmām turpināt. Pildīšanas atlikšana uz nenoteiktu laiku palielina iespēju alu sabojāt. Būtu žēl aizlaist postā divas mucas ar alu.
Ap pusnakti visas mucas bija izlietas pa pudelēm, bet vēl taču vajag visu aizkorķēt! Brāli palaidu mājās un palīgā nāca Lāsma. Divas garas nakts stundas ar korķētāju, bet mēs to izdarījām!
Visas mucas ir izlietas un noliktas vietā līdz nākamai reizei.
Diemžēl visa šī procesa rezultātā mēs pamanījāmies pazaudēt virtuvi.
Virtuvi tagad ir ieņēmis alus kurš ir atnācis siltumā uzgāzēties.
Vai kāds grib redzēt kā tas izskatās?
Ja nav noslēpums- kur pēc tam to visu likāt?
pfff
Labietis tā vislaik dara 🙂
700l vienā dienā ir iespaidīgi…