Šoreiz alus degustētājus aicinājām uz mūsu pusi. Pasākuma programmā tika iekļauta ekskursija uz maizes ceptuvi “Lāči” un pirtiņa, kas vakara gaitā papildinājās ar dziesmām un Trpompetista ik brīža piespēlēšanu ar trompeti. Tā kā laiks ārā nelutināja, tad no terases bankets pārcelts tika uz garažas nojumi un pēc pirtiņas ārā nebija diez ko prātīgi turpināt sēdēt, tad arī uz siltajām istabas telpām turpinājums sekoja. Bet ar visu to, nevarēja just, ka laikapstākļi traucētu alus degustēšanai.

Pats pasākums sākās maizes ceptuvē “Lāči”, kur mūs sagaidīta fantastiska gide Zane, kura, starp citu, ir arī ekskursiju gidu vadītāja. Ekskursijā devāmies 7 personu sastāvā (es, Andis, Sandra, Agnis, Liene, Renārs un nedaudz aizkavējies Mareks). Iepazināmies ar īsu vieo par maizes tapšanas procesu, pēc kā devāmies paši uz ceptuvi skaistos ietērpos.

Ceptuvē iepazīstināja ar dažādām maizes cepšanas krāsnīm. Kā arī nogaršojām 4 veidu Lāču maizes (rupjmaizi, saldskābmaizi, burkānmaizi un gaišo augļu maizi).

Iekustinājām pirkstiņus smilšu mīklas cepumiņu cepšanā, kurus pēc tam paši apēdām.

Lienei un Renāram bija dots atbildīgāks uzdevums – izcept savus maizes kukulīšus. Šoreiz gadījāmies uz saldskābmaizes mīklu, līdz ar to tikām pie saldskābmaizes kukulīšiem. Domāju, ka viņi savu uzdevumu izpildīja godam un viņu maize bija ļoti garšīga (īpaši vēl silta).

Pēc kārtīgi paveikta darba, degustējam nākamos Lāču gardumus – grauzdiņus. Nodegustējām 2 veidu populārākos Lāču grauzdiņus (saldskābmaizes-ķiploku un rupjmaizes-siera). Uz atvadām no feinās gides, par piemiņu nofotografējāmies visi kopā un vēl katrs veikalā nopirka sev kārojamāko produktu.

Tā kā mūsu kukulīši tika veidoti no sirds, to izcepšanai līdz gatavībai bija nepieciešamas dažas stundas. Līdz ar to, tiem pakaļ braucu vēlāk.

Turpmākais maršruts mūs veda uz mūsmājām, kur laika gaitā pievienojās mūsu kompānijai Egils un Jānis. Man bija plānā pasniegt viesiem uz ugunskura vārītu pupiņu zupu, bet nobijos no lietus, tāpēc ugunskurs bija pie zupas jāpiedomā. Anda kebabkotletes bija kaut kas nedzirdēts un nebaudīts, bet gards. Arī viņu gatavotais šašļiks kusa mutē.

Vakara gaitā sarunas ritēja ļoti raiti, ali tika baudīti daudz un dažādi (piedodiet, atkal neko nepiefiksēju), kā jau minēju, arī dziesmas neizpalika trompetes pavadījumā. Kā viens no vakara sarunas tematiem bija priežu čiekumi/pumpuri. Es Sergejam kādu laiku atpakaļ tieši vaicāju vai alū nevar šos izmantot, tā arī palikām pie tā, ka neliks alū, iztiksim ar priežu čiekuru sīrupu. Daži skeptiski noskatījās, ka kas tāds ir, bet pēc tā nobaudīšanas, atzina par gardu un daži noriskēja pagrauzt pašu vārīto čiekuru, kurus esmu dažus atstājusi burciņās kā pierādījumu, ka tas tiešām ir priežu čiekuru sīrups.

Tika iekurināta pirtiņa, lai arī sākumā diez ko pērties gribētāju nebija. Tomēr visi vīrieši iegāja nopērties. Daži no pēršanas pat muka ārā no pirts ātrāk par pirtnieku. Vieni tāpēc, ka pirtnieks bija labs, citi, ka pirtnieks bija sūdīgs. No Trompetista pirtnieks nesanāk, pat pēc Sergeja instrukcijām, viņš pamanījās ātri sabojāt slotu un aizgaiņāt peramo. Pēc sarunām, sapratu, ka tas nelaimīgais bija Renārs.

Kamēr lielais video-audio kopsavilkums par pašu pasākumu tikai top, piedāvājam noskatīties īsu sižetu no pirtiņas.