Tad nu bija iegadījies, ka pēdējā brīdī manās rokās nonāca ielūgums 2 personām uz Aldara alus muzeja atklāšanas pasākumu. Nav divu domu, kuru ņemt līdzi, protams, alusvedēja sievai jāņem alusvedējs. Ātrais variants bērnu auklei atrasts veiksmīgi un var posties uz svinīgo pasākumu.
Iradāmies precīzi, aicinātajā laikā. Stāvlaukumā jau rāda, kur jānovieto auto. Tālāk dodamies, ņemot vērā “bara instinktu”, t.i., citi dodas iekšā teritorijā gar apsarga būdiņu, mēs arī. Apsargs laipni izskaidro, kur tālāk jādodas. Zolīdi ģērbti vīrieši laipni aicina doties augšā pa trepēm un dod atkal norādes. Tālāk jau sieviete dod norādes, kur atstāt virsdrēbes un aicina atgriezties pie viņas. Kā sacīts, tā darīts. Nokāpjam lejā. Laižot acis pāri apkārtnei, dažas redzētas sejas “ieķeras”. Satiekam Daini (bija patīkami satikt un sirsnīgā sasveicināšanās mani apbūra), Edgaru, Unikis un vēl ceturtais bija (kā vēlāk Blomē izsecināju) STLV, kurš piedāvāja paošņāt vienīgo un pēdējo dzēriena eksemplāru. Tā arī nepakļāvos piedāvājumam un joprojām nezinu, kas tas bija. 🙂
Lai nu kā, esam apsveicinājušies, jādodas apskatīt pārējā teritorija. Iepriekš satiktā sieviete piešķir atlaižu kuponu nākamajai ekskursijas reizei šajā muzejā (varbūt tuvākā vai tālākā nākotnē noderēs). Un kā tad Aldarī bez alus. Šoferītim jāiztiek ar sulu, bet Sergejs ķeras pie alus degustācijām. Tika nogaršota tikai maza daļa no piedāvātajiem aliem. Bet atzīti par tīri labiem. Kur alus, tur zacene. UZkodu plates “slīd” ik pa laikam garām.
Un sākam apskatīt muzeju pirms oficiālās muzeja atklāšanas. Sākam ar alus brūvēšanas procesa izpēti:

Tādam, kurš brūvē alu, viss šķiet elementārs un nav, ko baigi iespringt uz procesa izpēti. Tomēr aizdomājoties par tiem, kuri tiešām nezin šo alus brūvēšanas procesu, varētu būt interesanti. Ziņkāri papildina burbuļojošie šķidrumi traukos.
Dodamies atkal lejup un izpētam, kas īsti rakstīts un izvietots. Apraksti izvietoti par apiņiem:


Par iesalu:

Katru elementu varēja apčamdīt, apošņāt un riskēt arī pakošļāt. Es neriskēju vēl apčamdītos košļāt, bet apiņu aromāti gan jūtami. Sergejam ne tik ļoti. Viņam pat alus aromātus grūti saostīt, kur nu vēl pašus apiņus.
Nākamais apskates pietura – alus piedevas garšas un/vai krāsas uzlabošanai. Interesanti katru elemetu papētīt zem mikraskopa. Un rauga izskats zem palielināmā stikla ne pa visam ir tik smalks. Tajā pašā laikā atmiņā pārcilāju, ko mēs esam izmatojuši savos alos. Ir bijušas mežrozītes, ingvers, kumelītes, biešu sula utt.
 

Kamēr izstaigājām, apskatījām pirmo stāvu, sākās oficiālā muzeja atklāšana, ko vadīja Valdis Melderis. Teica paldies vārdus visām iesaistītajām un vainīgajām personām pie šī brīnišķīgā notikuma. Un tad vērās priekšskari no lielajām alus mucām, kurās paraugoties, varēja redzēt 3D formātā alus elementus. Gan jau nav grūti uzminēt, kas tie ir. Protams, ūdens, apiņi, iesals un raugs. Katrs elements ir kustībā un vakara gaismā tie vēl īpaši izteikti izskatās.

Bet tas vēl nav viss. Vakars tikai ir sācies. Mēs turpinam ekskursiju un izpēti pa muzeju vairākkārtīgi apskatot eksponentus. Nedaudz pakavējāmies vēsturē, kā mainījušies etiķešu dizaini, kādi alus trauki bijuši.

Kā pēc kārtīgas darba dienas, pēc cītīgiem aplausiem, sirsnīgas iesildīšanās, dzestras pstaigas āra teritorijā, varējām palutināt savus vēderus ar siltu maltīti.

Te vēl arī nav beigas. Iestiprinājāmies un varējām turpināt vēlreiz iztaigāt muzeju. To mēs paveicām vairākkārtīgi no viena līdz otram galam un no otra līdz vienam galam. Augšā zālē uzstājās dažādi dziedātāji, mūziķi, kas visu tā jau pozitīvi saviļņoto atmosfēru padarīja vēl skaistāku.
Ielūkojāmies pudeļošanas procesā aiz stikla sienas, ielūkojāmies laboratorijā, kurā dažādas iekārtas apskatījām un pazīstamu maisu ieraudzījām. Par Latraps iesalu Aldaris esot sajūsmā, jo tiekot jaunajos alos izmantotas Latvijas izejvielas.

Pa ceļam tikām aicināti iemūžināt kādu bildi ne tikai savos aparātos, bet taustāmā veidā uz reiz saņemamus foto. Tagad stāv mājās pie sienas piestiprināta un katru reizi apskatoties uz šo foto, jaukas atmiņas par šo dienu raisās.

Un noslēgumā vēlos Aldarim novēlēt nepadoties iekarot patērētājus ar baudāmiem aliem! Pateikt paldies par iespēju būt šajā pasākumā! Kā arī paldies par ciema kukuli, kuru, es kā šoferītis, varēju nobaudīt nākamajā dienā! Un patiesībā īs Rietumu eils bija pirmais citras alus, kurš man garšoja.