Šogad, dēļ dažādiem noslogotības pasākumiem, šķita, ka jāizlaiž pasēdēšana mūsu sētā. Tomēr, pēc tautas iniciatīvas, izbrīvējām vienu brīvu sestdienu, lai savāktos uz kopīgām sarunām un alus baudīšanu, patīkamā kompānijā.

Kas tad tā par ciemošanos pie mums, ja nebūtu izklaidējošā, iesildošā daļa jeb kāda apskates objekta iekļaušana, pirms alus dzeršanas. Izvēle “krita” uz Ziemassvētku kauju muzeju ( http://www.karamuzejs.lv/lv/zm.aspx ) , jo patiesībā tur ir iespēja apskatīt un uzzināt dažādas vēsturiskas lietas, pavadīt interesanti laiku, veicot dažādus uzdevumus un atbildot uz jautājumiem (turklāt, tas ir bez maksas!!!). Sākotnējā doma bija, izmantot gida pakalpojumus, ar iespēju ietērpties strēlnieku tērpos un veikt dotos norādījumus. Tas paliek uz citu reizi, jo tā arī neviens nepieteicās.

Bērni izpildīja dažādus uzdevumus uz ātrumu, bija jāpadomā par āķīgām lietām un arī pieaugušajiem vērīgi jāskatās apkārtnē, lai izpildītu dotos norādījumus.

Izrādās, mūsu vietējie iedzīvotāji, nemaz nav bijuši šajā, tuvumā esošajā, muzejā. Lai gan es pati tikai 3. reizi šeit ierados (vietējā esmu tikai 10 gadus) un iepriekšējās reizes bija janvāra mēnešos.

Pēc dienas plāna, ar 15 minūšu kavēšanos, turpinājumā sekoja Ložmetējkalna torņa (http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/lozmetejkalns-tirelpurva) apmeklējums. Nebijām visi drosmīgi. Es, zinādama, ka nespēšu tikt augstāk par pirmo platformu, nemaz nemēģināju kāpt pat līdz tai. Maija tika līdz pusītei, tad tik kāpa lejā. Jūlija, Iļja un Sergejs gan nebija no bailīgajiem, un sasniedza gala mērķi – torņa virsotni, kura nesen tika restaurēta.

Skatu tornis pieveikts, jādodas tālāk. Ne pēc dienas plāna, tika pieprasīta pieturvieta pie bodes, lai tiktu pie veldzējoša saldējuma. Busa pasažieri un šoferis, neizskatījās nelaimīgi par šādām izmaiņām plānā.

Tikko, tiekot mājas nojumē, apsēžoties, sāka ierasties alus baudītāji. Pirmie ieradās Renārs un Bruno. Kamēr meklēju alus kausus, arī Egils un Māra centās netpalikt no paredzētā ierašanās laika Tīreļos. Tikām vārīju ugunskura zivju zupu, pārējie malkoja alu. Tad dzirdu pieminam mani: “Lāsmai tāds noteikti garšos!!!” Es uzreiz saspicēju ausis par notiekošo. Protams, ņemu pretī sniegto alus kausu, dzeru un… un…. “Mmmmm! Šitais labs!!!” Uzreiz cits kauss klāt un papildina manējo. Jā, Renāra beļģis man tiešām ļoti garšoja. Gan puta, gan smarža, gan garša patīkama, baudāma un labprāt vēl tādu vēlētos baudīt. Citi gan izbrāķēja to. Protams! Sergejs taču nedzers tādu, viņam labāk porterīti.

Laiks kaut kā “skrēja” rikšos. Beidzot ieradās Liene un bija jāpošas pretī solītajam pārsteigumam. Līdz pat “attiešanas no mājām” brīdim, neviens nezināja, kas tas par pārsteigumu.

Pārsteigums bija ekskursija uz vietējo Tīreļu dzītuvi (https://tirelu-dzituve-lv-destilati.business.site/).  Pa ceļam, satikām skaistus zirgus, kurus papaijāt tā vien prasījās, nevis vienkārši paiet garām. Pie ražotnes telpām, mūs sagaidīja ļoti pozītīvi un enerģiski cilvēki – Jānis un Jolanta, kā arī viņu suņuks Zizi.

Kā viņi par sevi saka: “Tīreļu dzītuve ir maza stipro alkoholisko dzērienu ražotne netālu no Tīreļu purva pie Kalnciema tilta pār Lielupi. Šeit stiprie dzērieni tiek darināti no Latvijā augušiem augļiem un ogām, kas destilācijas procesā pārvēršas viegli baudāmi.”

Tīreļos viņi ir 3 gadus, kur tika atjaunotas vecās kūtis, ierīkojot zirgu staļļus un destilātu ražotni. Kopš šā gada, maija mēneša, ir iespēja ekskursantiem apmeklēt viņu ražotni, kā arī iespējama ballīšu vieta. Plašāka informācija pieejama tūrisma lapā: http://www.visit.jelgava.lv/apskates-objekti/razosanas-uznemumi/item/4292-tirelu-dzituve

Ražotnē, ar malku kurināmā, Vācijā iegādātā, destilēšanas aparātā, karsē vīna materiālu, no kā top brandavīni.

Destilējot, tiek pievienoti Latvijā audzēti augļi un ogas. Baudījām plūmju, aroniju un ābolu brandavīnus, bet sortimentā vēl ir cidoniju jeb aivas un upeņu brandavīni.

2,5h ekskursija, aizrautīgās sarunās, pagāja nemanot. Ekskursanti, šķita ļoti priecīgi par šo izdevību, apmeklēt Tīreļu dzītuvīti (bija arī tādi, kuri nemaz nezināja, ka tāda šeit ir),  un izmantoja iespēju, iegādāties suvenīrus (arī es!).

Atgriežoties mūsu sētā, turpinājās saviesīgas sarunas ap un par alu. Kā “vakara nagla” nominēts Aldara Porteris, kurš 5 gadus noturēts (kuš! tikai beidzies derīguma termiņš…), kas patiesībā tika slavēts.

Paldies Jolantai un Jānim par viesmīlīgo uzņemšanu Tīreļu dzītuvītē!!!

Paldies Renāram, Bruno, Egilam, Mārai, Iļjam, Sergejam, man un mūsu bērniem, ka šī diena bija krāsaina, piedzīvojumiem un emocijām bagāta!

Kas zin, kur nākamgad mūs vedīs dienas plāni…