Šoreiz bijām mazākā – nedaudz virs 10 dalībniekiem. Daži nāca ar savām uzkodām (varbūt jāievieš soda sankcijas – tie, kuri bez alus nāk, lai nes uzkodas pie alus). Arī Balerija uzsauca uzkodas, kas jau sāk palikt par tradīciju. Paldies Balerijas saimniekam par šīm uzkodām un doto iespēju atkal pabūt viņu telpās!

Alus-ēdiena proporcija acīmredzami savādāka nekā pirmajā reizē.

Protokolētāja šoreiz mums nebija, tāpēc pierakstīju tikai to, kas saistīja mani personīgi:

Pirmo vietu manā personīgajā topā iegūst tumšais alus Tērvetes pudelē, ko atveda onka, kurš atbrauca kopā ar Vēveli.

Pudele bija appelējusi un uz kakliņa palika rūsa ap korķīša līniju, kas liecina par pietiekami ilgu gatavināšanu mitrā pagrabā.
Ieliets glāzē, alus izskatījās lieliski. Apakšā melns alus, augšā balta puta.
Garšoja tikpat labi kā izskatījās. Sabalansēts, tumīgs, ar ilgu pēcgaršu. Pat paspēju ieliet sev papildporciju.

Otro vietu saņem ķirbinieks Kārlis. Pabiezs alus ar ilgu pēcgaršu. Var labi just ķirbīša klātbūtni, bet nejutās pārējās ķirbiniekam raksturīgās Ziemassvētku garšvielas vai arī tās bija pieliktas pietiekoši maz un neuzbāzās.

Trešajā vietā kviešu porteris. Pagaršojot likās svādāks nekā citi ali. Pēcāk noskaidroju, ka savādums nāk no kviešu iesala. Garšīgs. Žēl, ka nepaspēju ieliet sev papildporciju.

Sākumā grasījos uz goda pjedestāla uzlikt arī Tēraudiņa piena stoutu. Vispār man garšo piena stouts. Sākumā garšoja ļoti labi.
Taču kaut kā aizpļāpājos un ilgi sanāca turēt rokā to glāzi, uzsilstot izlīda laukā tāds karamelīgs skābenums. Ne daudz, bet pietika, lai priekšroka tiktu citiem eksemplāriem.

Visbeidzot simpātiju iegūst Vēveļa Maija konkursam vārītais ogu alus.

Smaržā spēcīgi jūt ogas. krāsā arī ogas ir redzamas. Pēc garšas klasiskais svaigais ogu skābenums. Gribējās, lai tas alus ir saldāks.
Atliek cerēt, ka šis, līdzīgi kā citi ogu ali, pēc pus gada paliks garšīgāks.

Kopumā pasākums izdevās.

Tiesa gan, jāatzīmē, ka pārmaiņas pēc, tika iznīcināts viss atnestais alus un neatlika nekas, ko paņemt mājās vai atstāt saimniekiem.

Pasākuma gaitā tika runāts arī par nākamo datumu un šķiet kalendārā ir jāatzīmē 26. marts.
Runa gāja, ka šajā dienā varētu pacept gaļu Kārklu muižā un pasākums varētu saukties “alus un steiku vakars”.

Protams, ka detalas var ar laiku mainīties, tāpēc jāseko kalendāram forumā.

P.S. Lāsma saka “Paldies!” Andim par aliņu un sidriņu!!!